Elpošana

Ikdienas steigā cilvēki ir stresaini, skrienoši, rodas muskuļu saspringums, ķermenī parādās palielināts tonuss, kas ietekmē arī elpošanu.

Iesaistās elpošanas palīgmuskulatūra, elpošana kļūst vairāk virspusēja, kas rezultējas ar mazāku skābekļa pieplūdi audiem. Tas, savukārt, ietekmē pašsajūtu, koncentrēšanās spējas, darbspējas, noguruma līmeni un spēku.

Elpošanas palīgmuskulatūras iesaiste veicina saspringumu sprandā, plecu joslā un krūšu daļā. Tas var rezultāties ar sāpēm, diskomfortu un samazinātu asins plūsmu uz galvu un galvas smadzenēm. Kā arī nekvalitatīva elpošana var radīt diafragmas spazmu, rezultātā ribas ir mazkustīgas, bar būt gremošanas un vielmaiņas traucējumi.

Skābeklis ir vitāli nepieciešams mūsu audiem, ja tas ir nepietiekošā līmenī, paaugstinās kortizola līmenis un stress, kas var rezultēties arī ar miega problēmām, var būt ierosinājums kardiovaskulārajām problēmām ilgtermiņā.